Ieteikumi no profesionāliem fotogrāfiem.

Internetā apkārt klejo fotogrāfa Eric Kim 100 ieteikumi, noteikumi vai vienkārši lietas par fotografēšanu, fotogrāfiju un fotogrāfiem. Nav obligāti viss jāņem 100% vērā, tomēr kādam tie palīdzēs uzlabot fotografēšanas prasmes vai izprast fotogrāfiju labāk nekā līdz šim. 

Ja kādam ir dārga fotokamera, tad tas nenozīmē, ka viņš ir labs fotogrāfs.

Fiksētie objektīvi palīdzēs jums mācīties kā kļūt par labāku fotogrāfu.

Trešdaļu likums strādā 99% gadījumu.

Ej ārā un fotografē, nevis tērē laiku fotogrāfu forumos.

Fotografē skaistumu ikdienišķās lietās un jums būs uzvarošās fotogrāfijas.

Tērē mazāk laiku skatoties citu darbus, bet vairāk, radot savējos.

Neņem fotoaparātu uz ballītēm.

Pārtaisot bildes melnbaltas, tās uzreiz nekļūs mākslinieciskas.

Jums nav jāfotografē viss.

Pieejiet tuvāk kad fotografējat, jo tad parasti sanāk labāk.

Esiet daļa no sižeta, kad fotografējat, nevis lūriķis.

Fotografējot no zemes (pietupjoties vai noguļoties) jūs biežāk iegūsiet interesantākus attēlus.

Mazāk uztraucieties par tehniskiem aspektiem un fokusējieties vairāk uz fotogrāfijas kompozicionālajiem aspektiem.

Jo vairāk fotogrāfijas jūs uztaisīsiet, jo labāku jūs iegūsiet.

Nebaidieties nofotografēt vairākus kadrus no tā paša sižeta ar dažādu ekspozīciju, dažādos leņķos vai ar dažādu diafragmas atvērumu.

Vienmēr rādiet tikai savas labākās fotogrāfijas.

Domā pirms fotografē.

Labai fotogrāfijai nav nepieciešams skaidrojums (vai papildus teksts, ko parasti pievieno fotogrāfijai).

Iedvesmojies no citiem fotogrāfiem, bet nekad nedieviniet viņus.

Genialitāte slēpjas vienkāršībā.

Fotogrāfijas definīcija ir "zīmēšana ar gaismu". Izmantojiet gaismu savās interesēs.

Atrodiet savu fotogrāfijas stilu un turieties pie tā.

Taisiet taisnas fotogrāfijas.

Fotografējiet ar pārliecību.

Plāns turpmākajam darbam projektā.

Maijs - 8. maijā skolu apmeklēs projekta koordinators Delmi Alvarez un fotogrāfs Ilmārs Znotiņš. Viņi vēlas iepazīties ar skolēnu grupu, vēlas redzēt kā skolēnu grupa strādā un sadarbojas, cik daudz apguvuši par fotogrāfēšanu un programmas Photoshop Elements 10 lietošanas iespējām. Viesi sniegs atbildes uz skolēnu un skolotāju interesējošajiem jautājumiem saistībā ar projekta norisi, darbību.
Maijam projekta koordinators noteiks jaunu mēneša tēmu, un mēneša beigās jāpublicē Photo Youth blogā.
Jūlijā un jūnijā baudīsim vasaras brīvlaiku un noslīpēsim zināšanas par fotogrāfēšanas mākslu patstāvīgi.
Augusta pēdējā nedēļā plānota fotogrāfu nometne Krievijā, Pskovā. Par tās norisi un dalībnieku skaitu tiks informēts nedaudz vēlāk.
Septembri līdz 2013. gada maijs turpināsim fotomākslas studēšanu teorētiskās un praktiskās nodarbībās. Paralēli ritēs darbs projekta grāmatas sagatavošanai un publicēšānai jūnijā, un fotogrāfiju uzņemšana un sagatavošana izstādei marta mēnesī Rīgā un maija mēnesī Briselē.

Ko mēs jau esam izdarījuši 2

Aprīļa mēnesī padarītais:

Mēneša uzdevums – izveidot fotostāstu “Parādi mums savu dzīves vietu/skolu, savus draugus”

Aprīļa mēnesī tikāmies trīs reizes nedēļā, lai iepazītos ar fotogrāfijas pamatiem, fotoaparāta Nicon V1lietošanu, uzstādījumiem un fotogrāfēšanas iespējām. Iepazināmies ar programmas Photoshop Elements 10 praktisko pielietojumu.

Fotogrupas skolēni, pēc teorētisko zināšanu iegūšanas, izmēģināja fotogrāfa iemaņas praktiskās nodarbībās, fotogrāfējot skolas apkārtni, skolas telpas, klases un skolas dzīvi.

Mūsu gala darbu var apskatīt Photo Youth oficiālajā blogā šeit:

http://photoyouthriga.wordpress.com/2012/04/30/news-from-rigas-special-elementary-school-development-centre/

Bet sekot citu projekta partneru darbībai var šeit:

http://photoyouth.wordpress.com/

Ko mēs jau esam izdarījuši!

Marta mēnesī padarītais:

26. - 30. marts projekta “Creating access to the art of photography for young people with disabilities” Photo Youth fotogrāfijas seminārs skolotājiem. Rīgas speciālo pamatskolu - attīstības centru pārstāvēja J. Āboltiņa, R. Nececka, R. Caune.

Seminārā piedalījās projekta partneri no Krievijas. Projekta koordinators Delmi Alvarez, organizējot semināru, iepazīstināja semināra dalībniekus ar MacBook Pro un Nocon V1 izmantošanas un darba iespējām, uzaicinot Apple Latvijas pārstāvi Hardiju Sametis. Seminārā kā lektori piedalījās Latvijā un pasaulē atzinību guvuši profesionālie fotogrāfi (I. Znotiņš, A. Grants, A. Eglītis, J. Pipars,M. Kiseļovs). Lai iepazīstinātu skolotājus ar datu aizsardzības likumiem un intelektuālo īpašumu, kā lektors uzstājās jurists Andris Tauriņš.

Photoshop Elements 10 programmas lietošanas pamatiemaņas ierādīja fotogrāfe E. Spasova.

Marta mēnesī skolā tika organizēta anketēšana, lai noskaidrotu, kuri skolēni vēlētos iesaistīties fotoprojektā. Pieteicās 40 skolēni. Otrā kārtā skolēni tika aicināti nosūtīt uz skolas e-pastu pašu fotogrāfētās fotogrāfijas par tēmām – ainava, ritms un brīvā tēma. 16 skolēni iesūtīja savas fotogrāfijas otrajā kārtā. Tika izveidots fotomums.blogspot.com blogs, lai skolēni varētu apskatīt iesūtītās fotogrāfijas. No 16 skolēniem tika izvēlēti seši skolēni.

Fotogrāfijas uzņemšanas noslēpumi.

Kā radīt labu fotogrāfiju? Vai jābūt profesionālam fotogrāfam, lai radītu skaistu un interesantu bildi?

Fotogrāfēt var jebkurš, radīt skaistas fotogrāfijas var jebkurš, tomēr jāzin dažas pamatlietas:

kompozīcija;

fotoaparāta uzstādījumi;

gaisma.

Par kompozīciju varat izlasīt iepriekšējā rakstā, bet tagad parunāsim par fotoaparāta uzstādījumiem, kas būtu jāzin katram, kurš paņem rokās fotoaparātu.

Mūsu grupa strādās ar Nicon V1 un projekta koordinators Delmi Alvarez ir izvirzījis dažus nosacījumus par fotogrāfijas uzņemšanas uzstādījumiem, tāpēc nav jāapgūst visa specifika, bet jāapzin un jāiemācās tehnikas pamati. 

Fotoaparātiem ir ripiņa, uz kuras var uzstādīt fotogrāfēšanas režīmus. Bieži izmantotais ir A jeb Auto režīms, kad kamera praktiski visu izdara fotogrāfa vietā, taču mēs šo režīmu neizmantosim. Mēs strādāsim P jeb pusautomātiskajā režīmā. P režīmā fotoaparāts pats aprēķinās uzņemšanas ātrumu un diafragmas atvērumu, bet ļaus izvēlēties ISO, WB, EV. 

Kas tad ir šie maģiskie burtu salikumi - ISO, WB, EV?

WB jeb White Balance – baltās krāsas balanss. Cilvēka prāts zin kā izskatās baltā krāsa un visu redzamo pārveido atbilstoši apgaismojumam. Fotoaparāts aprēķina, kurš varētu būt neitrālais tonis, un pārējās krāsas veido balstoties uz tā. Reizēm fotoaparāts tik labi nespēj aprēķināt kāda tieši gaisma spīd uz fotografējamo objektu, jo tā krāsu mērītāji reizēm ir slikti, mazi vai to vispār nav. Tad var izvēlēties pats savu WB, piemēram, Dienasgaisma (Incandescent), Apmācies (Cloudy), Ēna (Shade) vai izveidot jaunu WB iestādījumu parādot aparātam baltu/pelēku lapu/objektu (Custom). Tā kā gaismas toni (temperatūru) mēra Kelvinos, daži fotoaparāti ļauj zinātājam ierakstīt precīzu temperatūru.

ISO – skaitlis, sensora jūtība. Gluži kā skaņai – ja nedzirdam, mēs pastiprinātāja pogu pagriežam uz skaļāk, tā arī sensora jūtību var palielināt. Jo lielāka jūtība, jo vairāk t.s. trokšņu (attēls kļūst graudains, krāsaini pleķi, viss punktēts, pārklāts ar krāsainu “sniedziņu”). ISO palielina tumšās telpās, vai brīžos kad ekspozīcijas garuma dēļ bildes sāk palikt miglainas. Lētākajiem fotoaparātiem ir mazs sensors, tāpēc to konstrukcijas dēļ sensoru troksnis ir lielāks. Palielinot ISO kaut nedaudz, troksnis ir ļoti liels un bilde – neglīta. Jāuzmanās un jālieto pēc iespējas mazāks ISO skaitlis, kas parasti ir 80, 100 vai 200 (atkarīgs no fotoaparāta). Spoguļkamerās sensori ir lielāki, līdz ar to ISO troksnis – pieņemamāks.

E/V - skaitlis, parasti robežās -3/+3. Brīžos kad fotoaparāts nepareizi aprēķina apgaismojuma daudzumu, iespējams tam pateikt ka vēlamies piekoriģēt rādījumus par piemēram 1/3 soļa. Piemēram, ja bilde sanākusi par tumšu, varam uzstādīt EV +0.7 un fotoaparāts izdarīs atbilstošu korekciju uzstādījumos, lai bilde iznāktu gaišāka.

Aperture (atvērums) – fotoaparāta objektīva atveres atvēruma koeficenta skaitlis, ko apzīmē ar f. Piemēram f1.8 ir liels atvērums, bet f11 ir mazs. Fiziski tas tā arī izskatās – lēcas atvērumu plāksnītes samazina vai palielina objektīva aci, lai uz sensora nonāktu vairāk vai mazāk gaismas. Arī cilvēka acs zīlīte sašaurinās, ja paskatamies uz ko gaišu. Jo mazāks atvērums (lielāks f), jo lielāks asuma dziļums, t.i. vairāk objektu ir fokusā. Jo lielāks atvērums, jo vairāk gaismas, bet mazāks asuma dziļums un mazāk objektu fokusā. Lielu f izmanto lai fotografētu plašus skatus, dabu vai jebko kur visai bildei jābūt asai. Parasti objektīvu kvalitātes ierobežojumu dēļ reti kad izvēlas f lielāku par 8 vai 11. Mazu f izmanto, lai skatienu pievērstu konkrētai vietai bildē, iespējams fonu padarīt neuzkrītoši miglainu. Izmanto arī portretiem. 

Shutterspeed (ātrums) – laiks, cik ilgi sensors tiek apspīdēts ar gaismu. Dažādu konstrukciju kamerās šis tiek dažādi realizēts. Parasti laiks ir no 30 sekundēm līdz 1/8000 daļai sekundes. Dažāds laiks ir nepieciešams dažādos apgaismojuma apstākļos. Ja ir tumšs, tad, lai bilde sanāktu labi apgaismota, sensors jāatstāj atklāts ilgāk nekā gaišos apstākļos. Protams, kamēr sensors krāj gaismu, dažādi objekti kustās, līdz ar to, jo ilgāks gaidīšanas laiks, jo lielāka iespēja, ka uz bildes redzēsiet izsmērētus objektus. Jo īsāks laiks, jo lielāka iespēja “sasaldēt” kustību.

Taču mēs iepazīsimies arī ar citiem režīmiem, un tos izmēģināsim.