pirmdiena, 2012. gada 28. maijs

Ieteikumi no profesionāliem fotogrāfiem.


Internetā apkārt klejo fotogrāfa Eric Kim 100 ieteikumi, noteikumi vai vienkārši lietas par fotografēšanu, fotogrāfiju un fotogrāfiem. Nav obligāti viss jāņem 100% vērā, tomēr kādam tie palīdzēs uzlabot fotografēšanas prasmes vai izprast fotogrāfiju labāk nekā līdz šim. 
Ja kādam ir dārga fotokamera, tad tas nenozīmē, ka viņš ir labs fotogrāfs.
Fiksētie objektīvi palīdzēs jums mācīties kā kļūt par labāku fotogrāfu.
Trešdaļu likums strādā 99% gadījumu.
Ej ārā un fotografē, nevis tērē laiku fotogrāfu forumos.
Fotografē skaistumu ikdienišķās lietās un jums būs uzvarošās fotogrāfijas.
Tērē mazāk laiku skatoties citu darbus, bet vairāk, radot savējos.
Neņem fotoaparātu uz ballītēm.
Pārtaisot bildes melnbaltas, tās uzreiz nekļūs mākslinieciskas.
Jums nav jāfotografē viss.
Pieejiet tuvāk kad fotografējat, jo tad parasti sanāk labāk.
Esiet daļa no sižeta, kad fotografējat, nevis lūriķis.
Fotografējot no zemes (pietupjoties vai noguļoties) jūs biežāk iegūsiet interesantākus attēlus.
Mazāk uztraucieties par tehniskiem aspektiem un fokusējieties vairāk uz fotogrāfijas kompozicionālajiem aspektiem.
Jo vairāk fotogrāfijas jūs uztaisīsiet, jo labāku jūs iegūsiet.
Nebaidieties nofotografēt vairākus kadrus no tā paša sižeta ar dažādu ekspozīciju, dažādos leņķos vai ar dažādu diafragmas atvērumu.
Vienmēr rādiet tikai savas labākās fotogrāfijas.
Domā pirms fotografē.
Labai fotogrāfijai nav nepieciešams skaidrojums (vai papildus teksts, ko parasti pievieno fotogrāfijai).
Iedvesmojies no citiem fotogrāfiem, bet nekad nedieviniet viņus.
Genialitāte slēpjas vienkāršībā.
Fotogrāfijas definīcija ir "zīmēšana ar gaismu". Izmantojiet gaismu savās interesēs.
Atrodiet savu fotogrāfijas stilu un turieties pie tā.
Taisiet taisnas fotogrāfijas.
Fotografējiet ar pārliecību.



otrdiena, 2012. gada 1. maijs

Plāns turpmākajam darbam projektā.

Maijs8. maijā skolu apmeklēs projekta koordinators Delmi Alvarez un fotogrāfs Ilmārs Znotiņš. Viņi vēlas iepazīties ar skolēnu grupu, vēlas redzēt kā skolēnu grupa strādā un sadarbojas, cik daudz apguvuši par fotogrāfēšanu un programmas Photoshop Elements 10 lietošanas iespējām. Viesi sniegs atbildes uz skolēnu un skolotāju interesējošajiem jautājumiem saistībā ar projekta norisi, darbību.
Maijam projekta koordinators noteiks jaunu mēneša tēmu, un mēneša beigās jāpublicē Photo Youth blogā.
Jūlijā un jūnijā baudīsim vasaras brīvlaiku un noslīpēsim zināšanas par fotogrāfēšanas mākslu patstāvīgi.
Augusta pēdējā nedēļā plānota fotogrāfu nometne Krievijā, Pskovā. Par tās norisi un dalībnieku skaitu tiks informēts nedaudz vēlāk.
Septembri līdz 2013. gada maijs turpināsim fotomākslas studēšanu teorētiskās un praktiskās nodarbībās. Paralēli ritēs darbs projekta grāmatas sagatavošanai un publicēšānai jūnijā, un fotogrāfiju uzņemšana un sagatavošana izstādei marta mēnesī Rīgā un maija mēnesī Briselē.

Ko mēs jau esam izdarījuši 2


Aprīļa mēnesī padarītais:

Mēneša uzdevums – izveidot fotostāstu “Parādi mums savu dzīves vietu/skolu, savus draugus”

Aprīļa mēnesī tikāmies trīs reizes nedēļā, lai iepazītos ar fotogrāfijas pamatiem, fotoaparāta Nicon V1lietošanu, uzstādījumiem un fotogrāfēšanas iespējām. Iepazināmies ar programmas Photoshop Elements 10 praktisko pielietojumu.
Fotogrupas skolēni, pēc teorētisko zināšanu iegūšanas, izmēģināja fotogrāfa iemaņas praktiskās nodarbībās, fotogrāfējot skolas apkārtni, skolas telpas, klases un skolas dzīvi.
Mūsu gala darbu var apskatīt Photo Youth oficiālajā blogā šeit:
http://photoyouthriga.wordpress.com/2012/04/30/news-from-rigas-special-elementary-school-development-centre/
Bet sekot citu projekta partneru darbībai var šeit:
http://photoyouth.wordpress.com/

Ko mēs jau esam izdarījuši!



Marta mēnesī padarītais:

26. - 30. marts projekta “Creating access to the art of photography for young people with disabilities” Photo Youth fotogrāfijas seminārs skolotājiem. Rīgas speciālo pamatskolu - attīstības centru pārstāvēja J. Āboltiņa, R. Nececka, R. Caune.
Seminārā piedalījās projekta partneri no Krievijas. Projekta koordinators Delmi Alvarez, organizējot semināru, iepazīstināja semināra dalībniekus ar MacBook Pro un Nocon V1 izmantošanas un darba iespējām, uzaicinot Apple Latvijas pārstāvi Hardiju Sametis. Seminārā kā lektori piedalījās Latvijā un pasaulē atzinību guvuši profesionālie fotogrāfi (I. Znotiņš, A. Grants, A. Eglītis, J. Pipars,M. Kiseļovs). Lai iepazīstinātu skolotājus ar datu aizsardzības likumiem un intelektuālo īpašumu, kā lektors uzstājās jurists Andris Tauriņš.
Photoshop Elements 10 programmas lietošanas pamatiemaņas ierādīja fotogrāfe E. Spasova.

Marta mēnesī skolā tika organizēta anketēšana, lai noskaidrotu, kuri skolēni vēlētos iesaistīties fotoprojektā. Pieteicās 40 skolēni. Otrā kārtā skolēni tika aicināti nosūtīt uz skolas e-pastu pašu fotogrāfētās fotogrāfijas par tēmām – ainava, ritms un brīvā tēma. 16 skolēni iesūtīja savas fotogrāfijas otrajā kārtā. Tika izveidots fotomums.blogspot.com blogs, lai skolēni varētu apskatīt iesūtītās fotogrāfijas. No 16 skolēniem tika izvēlēti seši skolēni.



pirmdiena, 2012. gada 9. aprīlis

Fotogrāfijas uzņemšanas noslēpumi.

Kā radīt labu fotogrāfiju? Vai jābūt profesionālam fotogrāfam, lai radītu skaistu un interesantu bildi?
Fotogrāfēt var jebkurš, radīt skaistas fotogrāfijas var jebkurš, tomēr jāzin dažas pamatlietas:
kompozīcija;
fotoaparāta uzstādījumi;
gaisma.

Par kompozīciju varat izlasīt iepriekšējā rakstā, bet tagad parunāsim par fotoaparāta uzstādījumiem, kas būtu jāzin katram, kurš paņem rokās fotoaparātu.

Mūsu grupa strādās ar Nicon V1 un projekta koordinators Delmi Alvarez ir izvirzījis dažus nosacījumus par fotogrāfijas uzņemšanas uzstādījumiem, tāpēc nav jāapgūst visa specifika, bet jāapzin un jāiemācās tehnikas pamati. 
Fotoaparātiem ir ripiņa, uz kuras var uzstādīt fotogrāfēšanas režīmus. Bieži izmantotais ir A jeb Auto režīms, kad kamera praktiski visu izdara fotogrāfa vietā, taču mēs šo režīmu neizmantosim. Mēs strādāsim P jeb pusautomātiskajā režīmā. P režīmā fotoaparāts pats aprēķinās uzņemšanas ātrumu un diafragmas atvērumu, bet ļaus izvēlēties ISO, WB, EV. 
Kas tad ir šie maģiskie burtu salikumi - ISO, WB, EV?

WB jeb White Balance – baltās krāsas balanss. Cilvēka prāts zin kā izskatās baltā krāsa un visu redzamo pārveido atbilstoši apgaismojumam. Fotoaparāts aprēķina, kurš varētu būt neitrālais tonis, un pārējās krāsas veido balstoties uz tā. Reizēm fotoaparāts tik labi nespēj aprēķināt kāda tieši gaisma spīd uz fotografējamo objektu, jo tā krāsu mērītāji reizēm ir slikti, mazi vai to vispār nav. Tad var izvēlēties pats savu WB, piemēram, Dienasgaisma (Incandescent), Apmācies (Cloudy), Ēna (Shade) vai izveidot jaunu WB iestādījumu parādot aparātam baltu/pelēku lapu/objektu (Custom). Tā kā gaismas toni (temperatūru) mēra Kelvinos, daži fotoaparāti ļauj zinātājam ierakstīt precīzu temperatūru.



ISO – skaitlis, sensora jūtība. Gluži kā skaņai – ja nedzirdam, mēs pastiprinātāja pogu pagriežam uz skaļāk, tā arī sensora jūtību var palielināt. Jo lielāka jūtība, jo vairāk t.s. trokšņu (attēls kļūst graudains, krāsaini pleķi, viss punktēts, pārklāts ar krāsainu “sniedziņu”). ISO palielina tumšās telpās, vai brīžos kad ekspozīcijas garuma dēļ bildes sāk palikt miglainas. Lētākajiem fotoaparātiem ir mazs sensors, tāpēc to konstrukcijas dēļ sensoru troksnis ir lielāks. Palielinot ISO kaut nedaudz, troksnis ir ļoti liels un bilde – neglīta. Jāuzmanās un jālieto pēc iespējas mazāks ISO skaitlis, kas parasti ir 80, 100 vai 200 (atkarīgs no fotoaparāta). Spoguļkamerās sensori ir lielāki, līdz ar to ISO troksnis – pieņemamāks.
E/V skaitlis, parasti robežās -3/+3. Brīžos kad fotoaparāts nepareizi aprēķina apgaismojuma daudzumu, iespējams tam pateikt ka vēlamies piekoriģēt rādījumus par piemēram 1/3 soļa. Piemēram, ja bilde sanākusi par tumšu, varam uzstādīt EV +0.7 un fotoaparāts izdarīs atbilstošu korekciju uzstādījumos, lai bilde iznāktu gaišāka.
Aperture (atvērums) – fotoaparāta objektīva atveres atvēruma koeficenta skaitlis, ko apzīmē ar fPiemēram f1.8 ir liels atvērums, bet f11 ir mazs. Fiziski tas tā arī izskatās – lēcas atvērumu plāksnītes samazina vai palielina objektīva aci, lai uz sensora nonāktu vairāk vai mazāk gaismas. Arī cilvēka acs zīlīte sašaurinās, ja paskatamies uz ko gaišu. Jo mazāks atvērums (lielāks f), jo lielāks asuma dziļums, t.i. vairāk objektu ir fokusā. Jo lielāks atvērums, jo vairāk gaismas, bet mazāks asuma dziļums un mazāk objektu fokusā. Lielu f izmanto lai fotografētu plašus skatus, dabu vai jebko kur visai bildei jābūt asai. Parasti objektīvu kvalitātes ierobežojumu dēļ reti kad izvēlas f lielāku par 8 vai 11. Mazu izmanto, lai skatienu pievērstu konkrētai vietai bildē, iespējams fonu padarīt neuzkrītoši miglainu. Izmanto arī portretiem. 
Shutterspeed (ātrums) – laiks, cik ilgi sensors tiek apspīdēts ar gaismu. Dažādu konstrukciju kamerās šis tiek dažādi realizēts. Parasti laiks ir no 30 sekundēm līdz 1/8000 daļai sekundes. Dažāds laiks ir nepieciešams dažādos apgaismojuma apstākļos. Ja ir tumšs, tad, lai bilde sanāktu labi apgaismota, sensors jāatstāj atklāts ilgāk nekā gaišos apstākļos. Protams, kamēr sensors krāj gaismu, dažādi objekti kustās, līdz ar to, jo ilgāks gaidīšanas laiks, jo lielāka iespēja, ka uz bildes redzēsiet izsmērētus objektus. Jo īsāks laiks, jo lielāka iespēja “sasaldēt” kustību.
Taču mēs iepazīsimies arī ar citiem režīmiem, un tos izmēģināsim.




otrdiena, 2012. gada 20. marts

Daži padomi par fotogrāfijas kompozīciju.

Pirmkārt jāzin, ko vēlos parādīt savā fotogrāfijā, tad izvēlas kadru. Un kadra izvēle sastāv no objekta izvēles, visizdevīgākā uzņemšanas punkta sameklēšanas, apgaismošanas un apgaismojuma iespējas.
No uzņemšanas punkta atkarīgs ne tikai priekšmeta mērogs, priekšplāns, vidējais plāns un aizmugurējais plāns, bet no fotoaparāta pozīcijas atkarīgs arī uzņemšanas leņķis kādā atrodas fotogrāfējamais objekts, perspektīve (objekts tālumā).


Lai radītu veiksmīgu fotogrāfijas kompozīciju, tajā ir jāietver vizuālās īpašības, kas piesaista skatītāja uzmanību.
Kompozīcijas veidojošajiem elementiem ir jābūt saderīgiem un savstarpēji līdzsvarotiem.
Izteiksmīgas fotogrāfijas kompozīcijā jābūt kaut kam pārsteidzošam, dzīvīgam, kontrastainam.
Objekta novietojums kadrā nosaka kompozīcijas izteiksmīgumu un raksturu.
Krāsas ar vislielāko savstarpējo atšķirību viena otru papildina un aktivizē.



Atkārtotas līnijas kadrā veido ritmu un kustību, kas virza skatienu pa kompozīciju. Vertikālas un horizontālas līnijas rada proporcionalitātes un sakārtotības iespaidu. Diagonālas un izliektas līnijas izraisa priekšstatu par kustību.



Faktūra dod papildu informāciju par objekta īpatnībām. To visbiežāk rada reljefās virsmas, kas notver gaismu un veido interesantus gaismēnas rakstus, kontrasts starp izgaismotiem, raupjiem virsmas izciļņiem un ēnām tās iedobēs rada telpiskuma ilūziju. 







Konkursam iesniegtās fotogrāfijas











trešdiena, 2012. gada 14. marts

Projekts “Atbalstīt jauniešu ar funkcionālajiem traucējumiem interesi par fotogrāfijas mākslu.”


Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departaments kopā ar Rīgas pilsētas speciālajām skolām (Rīgas 1. speciālā internātpamatskola, Rīgas 3. speciālā pmatskola, Rīgas 4. internātpamatskola, Rīgas nedzirdīgo bērnu internātpamatskola, Rīgasspeciālā pamatskola – attīstības centrs) sadarbībā ar Krievijas speciālo skolu partneriem ( Pskovas rajona N. A. Rimsky-Korsakov Mākslas koledža, Sociālais centrs "Vyborg", Reģionālā nevalstiskā organizācija “Pētersburgas vecāki”, pašvaldības administrācija “Vyborg region” Ļeningradas apgabalā) realizē pārrobežu “cilvēks cilvēkam” projektu
Atbalstīt jauniešu ar funkcionālajiem traucējumiem interesi par fotogrāfijas mākslu.”


Projekta izveidotājs un koordinators ir spāņu izcelsmes pasaules slavens fotožurnālists, vairāku prestižu apbalvojumu ieguvējs Delmi Alvarez.
Vairāk informācijas par Delmi Alvarez var iegūt  http://www.delmialvarez.com/

Projekta mērķis ir atbalstīt jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem interesi par fotogrāfēšanu un fotogrāfijas mākslu, sniegt jauniešiem iespēju apgūt fotogrāfēšanas prasmes un iemaņas, pilnveidot prasmes lietot datoru programmatūru, zinošu un profesionāļu fotogrāfu vadībā, lai savas zināšanas varētu pielietot turpmākā profesionālajā darbībā.

Projekta ietvaros organizēs:
  • apmācības un seminārus pedagogiem, lai apgūtu fotogrāfēšanas mācīšanas metodes;
  • seminārus pedagogiem fotogrāfēšanas mācīšanas metodikas apguvē;
  • pieredzes apmaiņas seminārus par fotgrāfēšanas mācīšanas metodiku;
  • apmācības un praktiskas nodarbības jauniešiem ar funkcionālajiem traucējumiem;
  • ceļojošās foto darbu izstādes;
  • fotogrāfiju vērtēšanu projekta mājas lapā
  • nometni pedagogiem un jauniešiem ar funkcionālajiem traucējumiem Pleskavā

Projekta gaidāmie rezultāti:
  • uzlabot attieksmi par fotogrāfijas mākslas izglītību jauniešiem ar funkcionālajiem traucējumiem;
  • stiprināt jauniešos pašapziņu par iespējām iekļauties darba tirgū;
  • izveidots jauns fotogrāfijas mākslas mācīšanas metožu kopums pedagogiem;
  • skolas materiālās bāzes paplašināšana (jauni datori ar Photoshop programmu, krāsu printeris un fotokamera)
  • izveidota sadarbība ar vietējām izdevniecībām un informatīvajiem portāliem, fotoskolām, fotoaģentūrām. 




Fotokonkurss.


Fotokonkursa otrā posma uzdevums:

Iesniegt elektroniski uz e-pasta adresi fotomums@gmail.com trīs fotogrāfijas par konkursa dotajām tēmām vai trīs fotogrāfijas par vienu no dotajām tēmu līdz 23. martam. Nosūtot fotogrāfijas jānorāda savs vārds, uzvārds un klase, izvēlētā konkursa tēma.

Fotokonkursa otrā posma fotogrāfijas tēmas:
  1. Ainava (lauku, pilsētas vai industriālā ainava)
  2. Ritms (ritms dabā un sadzīvē)
  3. Brīvā tēma.

    Konkursa nosacījumi:
    1. fotogrāfijas autoram ir jābūt konkursa dalībniekam;
    2. fotogrāfijai jābūt uzņemtai konkursa laikā;
    3. fotogrāfijai jāatbilst dotajai konkursa tēmai;
    4. nosūtot fotogrāfijas uz e-pastu, jānorāda vārds, uzvārds, klase, izvēlētā konkursa tēma;
    Ja konkursa nosacījumi netiks ievēroti, dalībnieks tiks diskvalificēts.

    Konkursā iesūtītās fotogrāfijas izvērtēs kompetenta žurija:
    1. fotogrāfe un skolotāja Jolanta Āboltiņa
    2. fotomākslas pazinēja un skolotāja Ruta Nececka
    3. māksliniece un vizuālās mākslas skolotāja Līga Jukša
    4. mājturības un kultūras vēstures skolotāja Dace Eisaka
    5. datorgrafiķis Kaspars Andresons
      Un divi neatkarīgie eksperti - profesionāli fotogrāfi.