Fotogrāfijas uzņemšanas noslēpumi.

Kā radīt labu fotogrāfiju? Vai jābūt profesionālam fotogrāfam, lai radītu skaistu un interesantu bildi?

Fotogrāfēt var jebkurš, radīt skaistas fotogrāfijas var jebkurš, tomēr jāzin dažas pamatlietas:

kompozīcija;

fotoaparāta uzstādījumi;

gaisma.

Par kompozīciju varat izlasīt iepriekšējā rakstā, bet tagad parunāsim par fotoaparāta uzstādījumiem, kas būtu jāzin katram, kurš paņem rokās fotoaparātu.

Mūsu grupa strādās ar Nicon V1 un projekta koordinators Delmi Alvarez ir izvirzījis dažus nosacījumus par fotogrāfijas uzņemšanas uzstādījumiem, tāpēc nav jāapgūst visa specifika, bet jāapzin un jāiemācās tehnikas pamati. 

Fotoaparātiem ir ripiņa, uz kuras var uzstādīt fotogrāfēšanas režīmus. Bieži izmantotais ir A jeb Auto režīms, kad kamera praktiski visu izdara fotogrāfa vietā, taču mēs šo režīmu neizmantosim. Mēs strādāsim P jeb pusautomātiskajā režīmā. P režīmā fotoaparāts pats aprēķinās uzņemšanas ātrumu un diafragmas atvērumu, bet ļaus izvēlēties ISO, WB, EV. 

Kas tad ir šie maģiskie burtu salikumi - ISO, WB, EV?

WB jeb White Balance – baltās krāsas balanss. Cilvēka prāts zin kā izskatās baltā krāsa un visu redzamo pārveido atbilstoši apgaismojumam. Fotoaparāts aprēķina, kurš varētu būt neitrālais tonis, un pārējās krāsas veido balstoties uz tā. Reizēm fotoaparāts tik labi nespēj aprēķināt kāda tieši gaisma spīd uz fotografējamo objektu, jo tā krāsu mērītāji reizēm ir slikti, mazi vai to vispār nav. Tad var izvēlēties pats savu WB, piemēram, Dienasgaisma (Incandescent), Apmācies (Cloudy), Ēna (Shade) vai izveidot jaunu WB iestādījumu parādot aparātam baltu/pelēku lapu/objektu (Custom). Tā kā gaismas toni (temperatūru) mēra Kelvinos, daži fotoaparāti ļauj zinātājam ierakstīt precīzu temperatūru.

ISO – skaitlis, sensora jūtība. Gluži kā skaņai – ja nedzirdam, mēs pastiprinātāja pogu pagriežam uz skaļāk, tā arī sensora jūtību var palielināt. Jo lielāka jūtība, jo vairāk t.s. trokšņu (attēls kļūst graudains, krāsaini pleķi, viss punktēts, pārklāts ar krāsainu “sniedziņu”). ISO palielina tumšās telpās, vai brīžos kad ekspozīcijas garuma dēļ bildes sāk palikt miglainas. Lētākajiem fotoaparātiem ir mazs sensors, tāpēc to konstrukcijas dēļ sensoru troksnis ir lielāks. Palielinot ISO kaut nedaudz, troksnis ir ļoti liels un bilde – neglīta. Jāuzmanās un jālieto pēc iespējas mazāks ISO skaitlis, kas parasti ir 80, 100 vai 200 (atkarīgs no fotoaparāta). Spoguļkamerās sensori ir lielāki, līdz ar to ISO troksnis – pieņemamāks.

E/V - skaitlis, parasti robežās -3/+3. Brīžos kad fotoaparāts nepareizi aprēķina apgaismojuma daudzumu, iespējams tam pateikt ka vēlamies piekoriģēt rādījumus par piemēram 1/3 soļa. Piemēram, ja bilde sanākusi par tumšu, varam uzstādīt EV +0.7 un fotoaparāts izdarīs atbilstošu korekciju uzstādījumos, lai bilde iznāktu gaišāka.

Aperture (atvērums) – fotoaparāta objektīva atveres atvēruma koeficenta skaitlis, ko apzīmē ar f. Piemēram f1.8 ir liels atvērums, bet f11 ir mazs. Fiziski tas tā arī izskatās – lēcas atvērumu plāksnītes samazina vai palielina objektīva aci, lai uz sensora nonāktu vairāk vai mazāk gaismas. Arī cilvēka acs zīlīte sašaurinās, ja paskatamies uz ko gaišu. Jo mazāks atvērums (lielāks f), jo lielāks asuma dziļums, t.i. vairāk objektu ir fokusā. Jo lielāks atvērums, jo vairāk gaismas, bet mazāks asuma dziļums un mazāk objektu fokusā. Lielu f izmanto lai fotografētu plašus skatus, dabu vai jebko kur visai bildei jābūt asai. Parasti objektīvu kvalitātes ierobežojumu dēļ reti kad izvēlas f lielāku par 8 vai 11. Mazu f izmanto, lai skatienu pievērstu konkrētai vietai bildē, iespējams fonu padarīt neuzkrītoši miglainu. Izmanto arī portretiem. 

Shutterspeed (ātrums) – laiks, cik ilgi sensors tiek apspīdēts ar gaismu. Dažādu konstrukciju kamerās šis tiek dažādi realizēts. Parasti laiks ir no 30 sekundēm līdz 1/8000 daļai sekundes. Dažāds laiks ir nepieciešams dažādos apgaismojuma apstākļos. Ja ir tumšs, tad, lai bilde sanāktu labi apgaismota, sensors jāatstāj atklāts ilgāk nekā gaišos apstākļos. Protams, kamēr sensors krāj gaismu, dažādi objekti kustās, līdz ar to, jo ilgāks gaidīšanas laiks, jo lielāka iespēja, ka uz bildes redzēsiet izsmērētus objektus. Jo īsāks laiks, jo lielāka iespēja “sasaldēt” kustību.

Taču mēs iepazīsimies arī ar citiem režīmiem, un tos izmēģināsim.